Kā mēs izfilozofēsim piķi jeb filozofijas studiju FAQ

Ir viens sarunu temats, kas mani vieno ar visiem filozofijas studentiem, pat tiem, kuriem es ļoti nepatīku. Tas ir vecais labais temats par cilvēku reakcijām, kad viņi uzzina par manu studiju programmas izvēli. Tikai paši filozofijas studenti var saprast, cik ļoti sakaitināt var šādi jautājumi un frāzes – “Ko tur vispār māca?”/”Jums jau tikai kaut kas jāsapņo”/”JUMS jau ir viegli, kaut kas jāpafantazē, MUMS ir tiešām jāmācās”/”Ko vispār var pēc tam darīt?”/”Ko reālajā dzīvē var darīt filozofs?”/”Nav tādā amata kā Latvijas bankas galvenais filozofs” un mans favorīts – “Kā tu izfilozofēsi naudu?”

Man nav maigs raksturs un es ātri aizsvilstos, tāpēc parasti savā galvā nosaucu jautājuma uzdevēju par idiotu un aizeju prom, lai nenotiktu kas slikts. Tā ir mana kļūda. Tā ir arī citu filzofijas studentu kļūda. Es, piemēram, īsti nesaprotu, ko pēc studijām dara sabiedrisko attiecību speciālisti, bet tas nenozīmē, ka viņi tikai fantazē. Es gribētu, lai kāds man to izskaidro, bet, ja šīs programmas studenti vienkārši pagriezīsies un aizies prom pēc manis uzdotiem jautājumiem, es to nekad neuzzināšu.

Tāpēc šeit ir pēc iespējas īsākas un konkrētākas atbildes uz jautājumiem, kurus man bieži uzdod. Tas ir mans skatu punkts un mans viedoklis. Ja ir kaut kur iezagusies neprecīza informācija, piedodiet. Ja jūs kaut kur man nepiekrītat….oh well.

Ko māca filozofijas studentiem?

Mūsu studiju programmā nav tādu lekciju kā “sapņošana”, “fantazēšana” vai “filozofēšana”. Bet mums IR tādi priekšmeti kā loģika, ētika, reliģisko ideju vēsture, Latvijas vēstures problēmas, semiotika, reliģijas antropoloģija, antīkās, viduslaiku, jaunlaiku, 19. un 20.gs filozofijas vēsture, socioloģija, psihoanalīze, epistemoloģija, ekonomika (jā), zinātnes filozofija, ievads politikas teorijā un normatīvajā politiskajā filozofijā. Ļoti plašs informācijas loks.

Īsāk sakot – cilvēces domu attīstība no antīkā laikmeta līdz mūsdienām, neatbildēti jautājumi, kurus cilvēki nevar risināt ar matemātisku formulu vai tehnoloģiju palīdzību (kā piemēram, politiski-ētiskie principi, cik lielā mērā un vai vispār pieļaujami ir eksperimenti ar dzīvniekiem, reliģijas pamatojamība, u.c.). Priekšmetus pa lielam es iedalītu divās grupās – informācija (piemēram, filozofijas vēsture, reliģijas antropoloģija) un informācijas apstrāde (loģika, kritiskā domāšana, zinātnes filozofija).

Kāpēc tas vajadzīgs?

Pieņemot, ka arguments “aaaaa, tik nenormāli interesanti!!111” varētu nebūt pietiekami pārliecinošs, es priekšplānā izvirzīšu citus. Tādi priekšmeti kā loģika iemāca izdarīt precīzus secinājumus, kritiskā domāšana – argumentāciju un argumentācijas kļūdas. Informācija par filozofiskām idejām un laika posmu, kurā tās attīstījās, ļauj saskatīt kopsakarības un dod zināšanu bāzi. Iepazīšanās ar tik daudziem dažādiem viedokļiem un teorijām, kurām visām ir vismaz vidēji labs pamatojums, mazina iespēju kļūt par aunapieri, kas redz un dzird tikai to, kas viņam ir pieņemams, kā arī māca pieņemt viedokļu dažādību. Daudzas izlasītas grāmatas papildina vārdu krājumu (kas īpaši palīdz tiem, kas grib lauzties žurnālistikā vai rakstīt ko apjomīgāku).

Kāpēc es mācos filozofiju?

Es nespēju sevi saistīt ar vienu konkrētu profesiju vai amatu, es labprāt darbojos vairākās sfērās, tāpēc izvēlējos ļoti visaptverošu humanitāru izglītību.

Ko var darīt ar pēc filozofijas studijām?

Tas, ko cilvēks izvēlas darīt ar savu izglītību, grādu, diplomu, vispār ir ļoti individuāli. Nereti izglītība un reālais iztikas pelnīšanas veids ļoti kardināli atšķiras, gan labā, gan sliktā nozīmē. Ir cilvēki, kuri ar maģistra grādu strādā par oficiantiem visu dzīvi un ir miljonāri ar vidusskolas izglītību.

Bet te nelielam ieskatam, ir ļoti nepilnīgs saraksts ar lietām, ko var darīt ar filozofijas bakalauru:

  • turpini studēt līdz doktora grādam un kļūsti par akadēmiķi – lasi lekcijas, tulko grāmatas, raksti grāmatas, publicējies akadēmiskajā vidē,
  • kļūsti par rakstnieku
  • kļūsti par žurnālistu
  • kļūsti par sabiedrisko attiecību darboni
  • strādā reklāmas aģentūrā
  • kļūsti par diplomātu
  • taisi savu biznesu
  • ej studē maģistrantūrā citā fakultātē, kas vairāk atbilst taviem nākotnes plāniem
  • ja nekas cits neatliek, vienmēr jau var iet politikā

Iespēju ir daudz, bet parasti filozofiju studē tādi cilvēki kā es, kuriem nav viena konkrēta nākotnes plāna un laika gaitā viņi atrod savu vietu, tāpēc arī par to, ko tieši dara pēc bakalaura iegūšanas, atbildēt nevar.

Jums jau viegla sesija, kaut ko pafantazē un čau, vai ne?

Mums ir ļoti smaga sesija, kas sākas jau jūnija sākumā un beidzas pašos pēdējos sesijas datumos, kad lielākajai daļai fakultāšu eksāmeni jau beigušies. Mums ļoti daudz jāiegaumē filozofijas vēstures eksāmeniem, precīzi jāpārzina dažādu teoriju īpatnības referātos un esejās un jāprot visu pamatot tā, lai nav, kur piekasīties un bieži vien jāizsaka savs viedoklis vai secinājumi, kuri precīzi un skaidri jāargumentē. Nekāda sakara ar fantazēšanu tur nav.

Tas laikam būtu viss attiecībā uz biežāk uzdotajiem jautājumiem. Cilvēki, kuri nicīgi vai vienaldzīgi izturas pret filozofiju daudz zaudē savā dzīvē, jo tā palīdz saprast ne tikai apkārtējo pasauli, bet arī sevi. True story.

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s